Terminētie līgumi – neatkarīgi no pārvaldes formas. Domnīcas Creative Museum saruna ar Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieku kultūrpolitikas jautājumos Uldi Zariņu

Katras rudens sezonas sākumā domnīca Creative Museum (CM) tiekas ar Kultūras ministrijas (KM) pārstāvi, lai pārrunātu muzeju nozares aktualitātes. Šoreiz divi galvenie mūs interesējošie temati bija muzeju pārvaldības reformas gaita un Pulka ielas muzeju krātuvju kompleksa administrēšanas jautājums.

Sarunas gaitā noskaidrojam, ka muzeju pārvaldības modeļu maiņas process ir saskaņošanā starp ministrijām un tiek cerēts, ka vēl šogad tiks skatīts Ministru kabinetā. No sarunas izriet, ka reformas pilotprojektam – Rundāles pils muzejam – būtu aktīvāk jāiesaistās dialogā ar KM, lai nesanāk tā, ka, ieviešot izmaiņas pārvaldes modelī, svarīgākais tiek izlemts bez paša prasības iniciatora.

Likumsakarīgs apsvērums tam, lai Kultūras ministrija muzeju pārvaldības modeļa maiņu vēlētos virzīt arī pati, ir iespēja taktiski risināt muzeju direktoru paaudžu nomaiņas jautājumu. Kā zināms, valstī likums šobrīd ir tieši tik labvēlīgs darba ņēmējiem – publisko muzeju direktoriem –, ka nevēlēšanās labprātīgi pensionēties daudzviet jau radījusi kuriozu, ja ne kritisku situāciju. Tikmēr KM Arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļas vadītāja rādīšot priekšzīmi un pensionēšoties vēl šogad. Un atkarībā no tā, kā ministrija paredzamās reformas ietvaros redz mantojuma nozares attīstību kopumā, attiecīgi notiks neuzkrītoša kadru rotācija nodaļas ietvaros vai tomēr rīkots atklāts konkurss uz vakanto nodaļas vadītāja(s) vietu.

Nelielu pārsteigumu rada KM mērenais inertums drīzumā ekspluatācijā nododamās Pulka ielas muzeju krātuvju kompleksa administrēšanas jautājumā, atstājot to Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) un pašu muzeju ziņā. Katrs muzejs sev atvēlēto sektoru pārvaldīs pats, kā nu pratīs, kamēr par kopēju objekta administrēšanu vai Pulka ielas kā nacionālas nozīmes muzeju krājuma metodisko centru ar centralizētu menedžmentu runāts netiek. Pārsteigums tas ir tāpēc, ka kāds taču šo ideju divtūkstošo gadu sākumā, kad tik daudz tika runāts par lielajiem nacionālas nozīmes būvprojektiem un profesionālo izcilību, spēja izlobēt!? Šķiet, pašlaik katram atsevišķajam spēlētājam vairāk rūp tikt pie saviem plauktiem un rakstāmgaldiem jaunās krātuves telpās, un tad jau redzēs, kā sadzīvos un vai šī vieta funkcionēs kā vienots veselums atbilstoši augstākajiem profesionālajiem standartiem.

Tikmēr algu palielinājuma jautājums, par ko nupat kā esam informēti, joprojām lielā mērā būs atkarīgs no muzeju vadības, un šķiet, ka lielākoties tāda vienmērīga muzeju darbinieku algu kāpuma par 16% varētu arī nebūt, jo par procentuālo sadalījumu tiks lemts katrā iestādē atšķirīgi. Kādam tie var izrādīties 5, citam – 20 procenti. Lai nu cik, bet algu pieaugumu sagaidīs visi muzeju speciālisti, un tā ir viena no šīs sezonas labākajām ziņām!

 

IZS: Sāksim ar muzeju pārvaldības reformu un tās virzību. Pēdējo reizi tikāmies maijā konferencē, kurā piedalījās arī reformas pilotprojekts – Rundāles pils muzejs. Kas pa šo laiku noticis – gan konsultācijās ar Rundāles pili kā pilotprojektu, gan visas reformas virzības kontekstā?

Uldis Zariņš: Ar Rundāles pili mums pašlaik vēl nav iemesla runāt, kamēr grozījumi likumā nav pieņemti. Mēs zinām, ka viņi joprojām ir ieinteresēti un grib īstenot pilotprojektu. Attiecībā uz pašiem likuma grozījumiem, mēs vasaras beigās tikāmies ar Tieslietu ministriju, lai saskaņotu likumprojektu. Viņi konceptuāli neiebilda, bet bija vairāki nopietni jautājumi par jauno juridisko formu un nepieciešamību veikt izmaiņas arī Valsts pārvaldes iekārtas likumā. Šobrīd gatavojam precizēto likumu grozījuma variantu, lai saskaņotu ar Tieslietu ministriju un varētu vēl šogad to iesniegt saskaņošanai Ministru kabinetā. Lietas diemžēl nenotiek tik ātri, kā gribētos.

IZS: Minēji, ka neredzat pamatu pašlaik runāt ar Rundāles pili, jo likumdošanas rāmis nav sakārtots. Visādi citādi zināt viens otra vēlmes pārvaldības reformas ietvaros?

UZ: Lielos vilcienos, jā. Bet viss atkarīgs no tā, kā beigās izskatīsies likuma regulējums.

IZS: Kad pavasarī Kultūras ministrija muzeju direktoriem prezentēja ideju par pārvaldes modeļu maiņu, Cēsu Vēstures un mākslas muzejs teica, ka arī ir ieinteresēti domāt par pārvaldes modeļa maiņu. Tāpat pie problēmraksta par situāciju Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejā direktore uzsvēra, ka pārvaldes modelis būtu maināms, bet tas esot atkarīgs no pašvaldības. Vai, saskaņojot pārvaldes modeļu maiņu un virzot to uz Ministru kabinetu, paralēli notiek pārrunas ar pašvaldībām? Līdz šim par pārvaldes reformu galvenokārt tiek runāts valsts muzeju kontekstā?

UZ: Nē. Likuma grozījumi paredz, ka nodibinājuma statusu var piemērot gan valsts, gan pašvaldību dibinātiem muzejiem. Proti, pats fakts, vai muzejs tiek pārveidots, vai nē, ir atkarīgs no dibinātāja. Terminētie līgumi gan ir neatkarīgi no pārvaldes formas. Tajā brīdī, kad likums stājas spēkā, tad arī līgumi tiks pārslēgti.

IZS: Ja tiek apstiprinātas izmaiņas likumdošanā, muzeji savām vajadzībām varēs pielāgot arī atsevišķas detaļas no virzītās reformas?

UZ: Direktoru terminētie līgumi saskaņā ar likuma grozījumu projektu attiecas uz valsts muzeju direktoriem neatkarīgi no juridiskās formas.

IZS: Par novecošanās un menedžmenta problēmām. Pirms neilga laika CM bija raksts par Madonas muzeja gadījumu. Pēc publikācijas saņemam līdzīgus stāstus no citiem muzejiem. Ir pilnīgi skaidrs, ka problēma nav tikai vienā reģionu muzejā. Tā ir nozares problēma. Kā un vai vispār KM reaģē uz šo? Nevar būt, ka jūs nezināt par šo problēmu? Vai domājat, ka terminēto līgumu ieviešana visu atrisinās?

UZ: Terminētajiem līgumiem, protams, vajadzētu šo risināt. Bet es negribētu teikt, ka problēma kā tāda ir raksturīga tikai muzeju nozarei vai tikai kultūras nozarei, jo skaidrs, ka privātajā sektorā kadru nomaiņa ir daudz straujāka. Ja cilvēks neuzrāda rezultātu, tad ātri šķiras no darba vietas. Tas drīzāk ir jautājums par to, kā valsts un pašvaldību sektorā tiek vērtēti iestāžu vadītāji un viņu veikums. Principā rāmis, kā vadītāji tiek vērtēti, eksistē, bet, cik tas ir efektīvs, ir cits jautājums.

IZS: KM regulāri vērtē 7 valsts muzeju direktoru darbības rezultatīvos rādītājus. Vai paredzams, ka pie terminētā darba līguma mainīsies arī vērtēšanas kritēriji?

UZ: Nedomāju vis. Vērtēšanu reglamentē Ministru kabineta noteikumi Nr. 494.

IZS: Vēl par šīssezonas aktualitātēm runājot, vai ir paredzamas izmaiņas KM Arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļas struktūrā un/vai vadībā?

UZ: Struktūrā nē. Pēdējās pārmaiņas ir pietiekami nesenas. Bet nav noslēpums, ka nodaļas vadītāja vēl šogad dodas pensijā. Tas nozīmē, ka mēs meklēsim jaunu darbinieku, ar ko papildināt nodaļu.

IZS: Tas nozīmēs, ka būs atklāts konkurss uz KM Arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļas vadītāja vietu, vai tomēr, kā dzirdēts, jūs rotēsiet darbiniekus pašas nodaļas ietvaros?

UZ: Šobrīd tikpat labi varētu būt abi varianti. Neesam vēl pieņēmuši lēmumu. 

IZS: Kas notiek ar Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju? Arī par to nu jau pirms ilgāka laika bija dzirdams, ka direktore plāno doties pensijā.

UZ: Līdz šim konkrētais vadītājs nav pie mums nācis ar paziņojumu par došanos pensijā.

IZS: Parunāsim par citu aktualitāti – vidējās algas palielinājumu kultūras mantojuma nozarē strādājošajiem. Vai izskatās reāli, ka vidējā alga būs 910 eiro, un uz cik lielu skaitu speciālistu tas attieksies?

UZ: Cik tas ir reāli, būs atkarīgs no politiķiem. Tieši šobrīd (saruna notiek 17. septembrī) sarunas par šo notiek Ministru kabinetā. Pēc tam budžets iet uz parlamentu, un tad jāskatās, cik lielā mērā politiķi gribēs kaut ko mainīt.

IZS: Ja šis scenārijs norit pozitīvi…?

UZ: Pieņemot, ka viss paliek tā, kā šobrīd ir budžeta projektā, tad tas attiecas uz visiem Kultūras ministrijas, tai skaitā kapitālsabiedrībās, nodarbinātajiem un kopā tie ir vairāk nekā 4000 darbinieki. Precīzu sadalījumu mēs atstāsim institūciju vadītāju ziņā.

IZS: Tas nozīmē, ka visi automātiski nesaņems algu paaugstinājumu par 16%, bet viņu algu pieauguma apjomu, tāpat kā iepriekš, izlems vadītājs. Vienam tie var būt 5, citam 20%...

UZ: Jā, bet mums ir savas prioritātes un uzstādījumi, ko mēs direktoriem dosim. Proti, ka prioritāras ir tās algas, kuras ir viszemākās. Attiecībā uz muzeju nozari mēs zinām, ka sāpīgākais ir speciālistu atalgojuma jautājums, nevis zāļu uzraugi vai tehniskais personāls. Mērķis ir speciālistu algu pieaugums līdz ne mazāk kā 930 eiro, panākot, ka amatos noturam speciālistus ar ilgstošu pieredzi un augstu erudīciju.

IZS: Noslēdzot algu jautājumu, man ir jautājums par Pulka ielas muzeju krātuvju kompleksa pārvaldīšanu. Sekojot līdzi objekta attīstībai, bija intriga, vai KM visam kompleksam meklēs pārvaldnieku / menedžeri, kas ir atbildīgs par kopējo darbības koordinēšanu, publisko darbību utt. Piemēram, līdzīgi kā privātais uzņēmējs to dara jaunatklātajā kultūras un izklaides centrā “Hanzas perons”. Vai tomēr sadrumstalos kompleksu atbildības zonās katra muzeja pārziņā? Šodien (17. septembrī) tika publicēta ziņa, ka Latvijas Nacionālais mākslas muzejs šim objektam meklē saimniecības vadītāju ar algu 800 eiro pirms nodokļu nomaksas. Ir pilnīgi skaidrs, ka tas nav augsta profila pārvaldnieks, bet izpildītājs, pie tam tikai vienā no muzeju zonām. Pulka ielas komplekss savā darbībā un plānos varētu pretendēt kļūt par Nacionālā muzeju krājuma ekselences centru, taču, sadrumstalojot vietas pārvaldību katra tur esošā muzeja pārziņā, šī ideja tiek atcelta. Katrs savā daļā rīkosies, kā grib. Kāds ir KM uzstādījums?

UZ: Es nedomāju, ka mēs šo jautājumu kādreiz esam apsprieduši. No praktiskā viedokļa – mājas pārvaldnieks (tehniskais) būs VNĪ darbinieks. Publiskās darbības koordinēšanā muzejiem būs jāsadarbojas.

IZS: Bet kādam ģeniālā ideja, ka muzeju krātuve Pulka ielā jābūvē kā krājuma ekselences centrs, divtūkstošo gadu sākumā ienāca prātā?! Pašlaik šķiet, ka šī ambiciozā ideja ir noplakusi un ieviešana atstāta katra atsevišķa tur esošā muzeja pārziņā. Bez kopējas, vismaz publiskās pieejamības, koordinēšanas…

UZ: Bet tajā pašā laikā tur ir arī neliela izstāžu zāle, kuras darbība būs jākoordinē.

IZS: Par lielajiem rekonstrukcijās esošajiem valsts objektiem runājot, kāda ir virzība Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Rīgas pilī projektam?

UZ: Pirmās kārtas projektēšana ir izsludināta. Arheoloģiskā izpēte nav radījusi nekādus jaunus apstākļus, lai atklāšanas datumi būtu jākoriģē. Tāpēc pašlaik viss notiek pēc esošā plāna.

IZS: Arī Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā situācija nav mainījusies…

UZ: Nav mainījusies. Cik mēs zinām, direktore vēl joprojām slimo, līdz ar to novērtēšanu mēs nevaram veikt.

Par aktualitātēm runājot, Muzeju likums ir mūsu prioritāte nr. 1.

IZS: Muzeju likuma izmaiņas saistībā ar pārvaldības modeļu maiņu?

UZ: Jā.

IZS: Vai ir prognozes laika ziņā, kad likums tiks mainīts?

UZ: Mēs ceram šī gada laikā to aizvirzīt vismaz līdz Ministru kabinetam. Bija plāns [izdarīt to] ātrāk, bet saskaņošana ar Tieslietu ministriju prasa vairāk laika, nekā [iepriekš] plānots.

IZS: Ir iespējamas rosināt arī citas izmaiņas Muzeju likumā, ja jau tas pašlaik tiek atvērts?

UZ: Likumdošanas procesā vispirms, protams, ir saskaņošana ministriju starpā, tad ministrijas var izteikt iebildumus, kā rezultātā var nākties precizēt kādas lietas, un otrais etaps ir [tad], kad tas nonāk Saeimā. Tad gan komisijas deputāti, gan nevalstiskās organizācijas var sūtīt ierosinājumus Saeimas komisijai, kā rezultātā jau deputāti spriež par galīgo likuma tekstu.

IZS: Kas notiek ar Latvijas Muzeju padomi (LMP)? Pēdējā laika direktoru maiņu dēļ no padomes ir prom 2 padomes locekļi – Latvijas Okupācijas muzeja un Rīgas Kino muzeja direktori. Ņemot vērā, ka šāda precedenta nav bijis, kā notiks jaunu locekļu iecelšana (LMP nolikums gan paredz procedūru) un cik ilgā laikā tas notiks?

UZ: Nebiju par to iedomājies, bet, iespējams, ka nākamnedēļ LMP sēdē mēs to varētu apspriest.

 

P.s. Pirmdien, 23. septembrī, saskaņojot šo sarunu publicēšanai, saņemam ziņu, ka “pagājušajā nedēļā ir izdots rīkojums par 2 padomes locekļu nomaiņu”. Gaidīsim publisku paziņojumu!

 

Attēls: vni.lv

Ineta Zelča Sīmansone

Muzeoloģe, projektu vadītāja un konsultante | Museologist